Ono o te mahana Mahana pae 8 no Tēnuare 2021 Te tumu parau : Te fāriiraa. E ua haapaò ia òutou ia haere òutou e ia hotu i te huero. (Ioane15, 16)

Publié le par Mapuanga terai

Ono o te mahana

Mahana pae 8 no Tēnuare 2021

Te tumu parau : Te fāriiraa.

E ua haapaò ia òutou ia haere òutou e ia hotu i te huero. (Ioane15, 16)

 

Te pehepehe : Te ora hanga i te kainga

 

To ù oraraa i to ù nei motu, eere i te fenua mouà,

Tārava te aau i te moana uriuri,

Taata i ta na täutai.

Âuē hoì e, te òaòa o to ù nei oraraa e…

Tei roto i te rima o te Atua.

E pātere māa ta ù, e vairaa no te paru, te pāhua, te māòa e te rimu.

Na vai e kai e hami ai, te aroha o te Tumu Nui.

E poe pārau ta ù, e pōreho ta ù, e pūpū ta ù, e pūhā ta ù

E mau faufaa anaè terā, ta te Atua i tuu mai ei ora no te tamariki Paùmotu.

 

Te mau taiòraa :

Tenete 18, 1-5 : Âperäma i te fāriiraa i nā mērahi tootoru i te rāau rahi i Māmere ra.

Māreto 6, 30-44 : To Ietu faaàmuraa i te taata.

 

Te manaò tauturu

To te paroita, terā mai te hei o te aroha, no te fāriiraa i to tātou fārereiraa i teie pō. Tē nā ô ra ta tātou tumu parau e : te fāriiraa. E aha mau na te fāriiraa ? O vai te tumu o te fāriiraa ? No vai te fāriiraa ? Mea faufaa ānei te parau no te fāriiraa i roto i te oraraa o te taata ? E… te mātāmehaì o te fāriiraa, o te fenua ia. Aita te fenua i tāôtià i ta na hōroà no te fāriiraa e te aupuraraa i te taata. Ua mahora te uru maitaì no òe, e reo to òe, e peu ta òe, e hīroà to òe, e māa ta òe. Aita e nūnaa ta te fenua i faaère i to na maitaì. Te huru o te fenua, te huru atoà ia o te Atua. E ta tāua e te Māòhi, mea na hea ta tāua faaòhiparaa i teie parau no te fāriiraa i roto i to tāua oraraa ? E parau tātou e, e nūnaa fārii òe e te Māòhi, i to òe mau taeaè, rau noa atu te taata e tià mai i mua ia òe, i tae roa ai te tahi faatīanianiraa i tē parau e, te fāriiraa, e peu tumu te reira no to tāua fenua e te Māòhi. Parau mau, i mua ra, terā te reo e faaroohia, haere mai e tāmāa, tīpae mai i te fare nei. No tē faaìte ia, e oraraa hoê to tātou, e oraraa fētii, e oraraa ùtuāfare to tātou. Aita e patu e faataa ê ra ia ù e to ù taata tupu, ta ù na òe, ta òe na ù. Ua riro te reira ei rāveà ia pārahi noa te taata i roto i te hau, te faatura, ia òre te tahi mau fifi ia tupu mai. I teie mahana, tē iti noa atu ra terā reo ia faaroohia na. I mua ra, a haere mai e tāmāa, ua rau te mau tumu, no nià ānei te faanahoraa o to tātou oraraa ? Ua ânoì ānei te toto ? Aore te Māòhi e ìte faahou ia na i roto i terā parau, e Māòhi ? Aita ta na hiòraa i âano faahou, ua tāôtià rā o na i ta na hiòraa i to na parau. Ua ō roa tātou i roto i te ao reva pihaa rau (mondialisation). Terā ānei te mau tumu ? Eiaha tātou e tūmā i terā mau haapiiraa maitaì, i orahia mai e to tātou mau metua. Teie nei rā, e faaitoito tātou i tē faaòhipa i teie parau no te fāriiraa, i roto ānei i to tātou oraraa paroita, to tātou oraraa fenua, to tātou oraraa Tuhaa, no te mea e mau taime terā e tāhoê ai te nūnaa i te vāhi hoê, e taime no te fārereiraa, e taime no te àitauiraa, e taime òaòaraa, e taime tāmāaraa.

Aita e faataaraa i te tiàraa taata, ravaì ānei, ravaì òre ānei, ua âmui rā i te vāhi hoê, te vāhi faufaa ia i roto i to tātou oraraa e te Māòhi. Na te reira e tauturu nei i te taata, te haereraa e fārerei, i to tātou mau taeaè, mau tuahine, e òhipa ora teie. Te fāriiraa : ia faanaho anaè tātou i ta tātou mau vāhi fāriiraa, tē tuu nei tātou i to tātou tāatoàraa i roto i ta tātou òhipa. Māmā mā, terā mau tīfaifai faahereherehia, ua reva i nià i te papaì, te tiare, ua rau te huru, ua rau te faanahoraa. Pāpā mā i to rātou pae, pae ānei o te māa, e rau noa atu. Te vāhi tāmāaraa, ua rau atoà to na mau faanahoraa, e hape ihoā òe, tei te hōtera tātou. E àhu faaau to tātou, aita e vāhi purapura òre no tē fārii i ta na manihini, na te here i ta na òhipa i tūraì, ia tupu teie mau faanahoraa. I tano roa ai terā parau ta te faatīaniani e, te fāriiraa, e peu tumu ihoā na tāua e te Māòhi. Ia ora na.

 

Te pure

E te Atua Nui Tumu Tahi, te Fatu o te raì e te fenua, te tumu o to mātou Māòhiraa, haamaitaì mātou ia òe no te ora ta òe i hō mai. Haamaitaì mātou ia òe no to mātou metua vahine faatupu ora, te papa o to mātou ora. Ua haapārahi òe ia mātou i roto i te uru maitaì, ta mātou e fānaò nei, teie metua vahine faatupu ora, tei faaàmu ia mātou, tei räpaau ia mātou, tei haapii ia mātou i te ìteraa i to here e to aroha. Ua hōroà òe i te tiàmāraa i roto ia mātou tātaìtahi, no tē rave i te mea tià e te mea maitaì i roto i to mātou nei oraraa. Tē faahaèhaa atu nei mātou i mua i to òe teitei, o òe e faahau nei i to mātou âau, ia pārahi tāmau te Māòhi i roto i te faatura. A tauturu mai na ia mātou i te fāriiraa i ta òe anaè faatereraa, ia hoì faahou mai te hau, te òaòa e te maitaì i roto i te oraraa tāatoà o te nūnaa Māòhi. Âmene.

Publié dans Aòraa, album

Pour être informé des derniers articles, inscrivez vous :
Commenter cet article